10 populārākie raksti 2017. gadā
04.02.18 • blogs, pārskats
Meklējot jaunas idejas un iedvesmu jauniem rakstiem, man vienmēr ir svarīgi veidot rakstus, kas jums būs aktuāli un interesanti lasīt. Nemelošu, ir reizes, kad dienām lauzu galvu domājot, par ko rakstīt, kas ir tas, par ko nav runāts/stāstīts, kas ir šobrīd aktuāls. Es jau nezinu katra individuālās vēlmes un tematus, kas īpaši aktuāli, lai par to parunātu (tāpēc aicinu droši rakstīt komentāros par to, kas jūs interesē). Bet vislabākie palīgi rakstu veidošanai ir statistika. Tas ir kā jūsu balsojums, jūsu atbilde manis sniegtajam. Uz ko vairāk klikšķina, tas visvairāk uzrunā. Jau iepriekš esmu apkopojusi šādus ierakstu topus, tāpēc turoties pie tradīcijas, laiks apkopot 10 pašus populārākos rakstus, kas tapuši 2017.gadā, vērtējot pēc jūsu apmeklējuma.
14.12.17 • Batiste, blogs, Bobbi Brown, Douglas, favorīti, filmas, izlietotie produkti, Kiehl`s, Kinetics, Matis, MOSSA, mūzika, Natura Siberika, NYX, pārskats, pirkumi
Tā nu re, ieripojām pēdējā gada mēnesī. Jau pagājušajā atskaitē rakstīju, ka ar lielu nepacietību gaidu novembri, un ekspektācijas bija pamatotas: novembris bija izcils mēnesis! Tik daudz prieka pilnus un īstas laimes mirkļus nebiju piedzīvojusi visa gada garumā, kā tas bija piedzīvots 30 dienu laikā.
Paliku par gadu vecāka, nez vai viedāka, toties šogad, atšķirībā no citiem gadiem, esmu izvērtējusi savas dzīves prioritātes, un beidzot esmu nolēmusi sakārtot lietas, noliekot lieko nost, lai dotu arī sev iespēju meklēt to pilnīgo dzīves piepildījumu. Par gadu vecāks palika arī blogs, kam apritēja 6 gadi. Vai, cik tagad tas liekas daudz, lai gan vēl kā šodien atceros to dienu, kad sāku šo jauno dzīves posmu. Es domāju, ka būsiet pamanījuši, ka laika gaitā blogs nav tik aktīvs un tas ir izskaidrojams pilnīgi vienkārši: es pieaugu.
Manu laiku aizņem daudzas citas lietas, bet toreiz es tak biju tikai skolniece, kas katru dienu pēc plkst. 16:00 bija brīva. Ir mainījušās tēmas, ir mainījušās vīzijas par to, kādu es redzu savu blogu, un, lai arī izskatās, ka plānoju šo lietu nomest un atstāt, tā tas nenotiks. Es nepametu tos, kuri mani gaida un kuri manī redz iespējas. Vienkārši esmu lielu jautājuma zīmju priekšā un liekas, ka dzīve man rāda, uz kurieni iet tālāk, tomēr es bremzēju to realizēt, jo neesmu līdz galam pārliecināta. Šeit jau atspoguļojas tas, ka neesmu riska cilvēks, un, lai arī dzīves viedie saka: "Riskē!", man pirms lēciena gribas pārliecināties, vai piezemēšos daudz maz līdzeni.
Pēc garāka ievada par to, kā es jūtos un kā man sokas, laiks apskatīt kosmētikas mēneša atskaiti, pastāstīt par emocijām un lietām, kur būts un kas redzēts novembra mēnesī.
Paliku par gadu vecāka, nez vai viedāka, toties šogad, atšķirībā no citiem gadiem, esmu izvērtējusi savas dzīves prioritātes, un beidzot esmu nolēmusi sakārtot lietas, noliekot lieko nost, lai dotu arī sev iespēju meklēt to pilnīgo dzīves piepildījumu. Par gadu vecāks palika arī blogs, kam apritēja 6 gadi. Vai, cik tagad tas liekas daudz, lai gan vēl kā šodien atceros to dienu, kad sāku šo jauno dzīves posmu. Es domāju, ka būsiet pamanījuši, ka laika gaitā blogs nav tik aktīvs un tas ir izskaidrojams pilnīgi vienkārši: es pieaugu.
Manu laiku aizņem daudzas citas lietas, bet toreiz es tak biju tikai skolniece, kas katru dienu pēc plkst. 16:00 bija brīva. Ir mainījušās tēmas, ir mainījušās vīzijas par to, kādu es redzu savu blogu, un, lai arī izskatās, ka plānoju šo lietu nomest un atstāt, tā tas nenotiks. Es nepametu tos, kuri mani gaida un kuri manī redz iespējas. Vienkārši esmu lielu jautājuma zīmju priekšā un liekas, ka dzīve man rāda, uz kurieni iet tālāk, tomēr es bremzēju to realizēt, jo neesmu līdz galam pārliecināta. Šeit jau atspoguļojas tas, ka neesmu riska cilvēks, un, lai arī dzīves viedie saka: "Riskē!", man pirms lēciena gribas pārliecināties, vai piezemēšos daudz maz līdzeni.
Pēc garāka ievada par to, kā es jūtos un kā man sokas, laiks apskatīt kosmētikas mēneša atskaiti, pastāstīt par emocijām un lietām, kur būts un kas redzēts novembra mēnesī.
17.11.16 • blogs, Par mani, pārskats
Toreiz 2011. gads, 17. novembris. Tagad - 2016. gads, tas pats 17. novembris. Mjā, ir pagājuši 5 gadi, un šodien ar tādu kā kņudekli pakrūtē par tik ilgi aizvadītu laiku kopā, šodien ar blogu svinam 5 gadu jubileju. Es kā tāda mamma tagad varu teikt, ka esam izauguši lieli, un gribas pat nobirdināt sentimentālu asariņu. Prieka asaru, protams. Par laiku, kas aizvadīts, par to, kas piedzīvots, par to kas iegūts. Un arī kas zaudēts. Par emocijām, par pieredzi, par satraukumu, laimes pilnajiem brīžiem un visu citu, kas piedzīvots šajā laikā, kopš pirmo reizi nopublicēju savu pirmo rakstu.
Toreiz blogu izveidoju īstā slepenībā, nevienam nezinot, jo ļoti baidījos kā tad tas būs, ka visi zinās, ka man ir tāda sava dienasgrāmata. Es pusgadu nevienam nestāstīju ar ko nodarbojos pēc skolas pavadot tik daudz pie datora. Un laikam nebūtu arī stāstījusi vēl kādu laiku, bet jau pusgadu vēlāk mani uzaicināja uz pirmo pasākumu kā blogeri, kas sākumā man vispār likās tik svešs vārds, kuram tagad esmu jau pieradusi, bet vēl pat pāris gadus atpakaļ cītīgi spirinājos pretī. Īstenībā, pat tagad es neeju un nevienam nestāstu ar ko es nodarbojos. Kaut kādā veidā visi paši no sevis to uzzina. Nejauši vai tīši, bet uzzina.
Tagad jau visa mana ģimene ir pieradusi pie manas tik biežās būšanas pie datora, pie bilžu veidošanas un citādām jokainām izdarībām, bet visu šo laiku ģimene ir bijuši mani lielākie atbalstītāji un arī kritiķi, kas mani lika pūlēties vairāk un labāk. Tajā pašā laikā, neļāva nokārt degunu un atmest visam ar roku, jo bija arī tādi laiki, kad gribēju visam teikt - bye, bye.
Atceros pirmajā ar kosmētiku saistītajā pasākumā, mums teica, jums vēl ir kur augt. Un jā, tagad skatoties uz blogu, valodu, tā noformējumu un arī sevi pašu kā cilvēku, personību utt., es redzu, ka esam augušas kopā. Jā, jo man liekas, ka mans blogs ir tāda riktīga meitene, kurai katra diena kā Amerikāņu kalniņos. Te labās, te sliktās dienas. Ļoti emocionālas.
Šo 5 gadu laikā blogs ir mainījies līdzkopus ar mani pašu. Toreiz man bija nesen palikuši vien 17 gadi un tad es uz visu realitāti skatījos caur samtainām pusaudža acīm. Ne es zināju, ko vēlos vai kas būs. Patiesībā, nākotne mani biedēja.
Tagad, 5 gadus vēlāk, esmu apjautusi, kas ir tas, ko vēlos. Esmu mainījusi skatu uz dzīvi, kas daudzreiz nāca ar asarām, bet bez vilšanās un sitiena pa degunu, mēs neko neiemācāmies. Tāda ir tā dzīves realitāte.
Atceros toreiz, kad visu sāku, mūsu bija ļoti maz. Es domāju mūsu kā blogeru. Man ir prieks, ka varēju būt pašos pirmsākumos un raudzīties kā viss ir attīstījies. Esmu satikusi tik daudz fantastisku cilvēku. Citus blogerus, savus lasītājus, atbalstītājus un arī nīdējus. Nīdēji arī ir fantastiski cilvēki un viņi man iemācīja, ka kritika tas ir normāli un ir jāmāk cietināt sava mūra sienas. Nejūtos kā zaudētāja.
Lai neizplūstu vēl vairāk lai gan es ļoti gribētu, es gribu vien pateikt, ka līdz sirds dziļumiem novērtēju to, ka jūs vēl aizvien verat vaļā manu blogu un gribat lasīt manas domas. Esmu kļuvusi kritiskāka, piekasīgāka utt., bet tik un tā, ja jums patīk tas, ko daru, tā ir man lielāka dāvana.
Ticiet vai nē, bet es kā šodien atceros to sajūtu, kad man parādījās pirmie 10 klikšķi blogam. Es biju kā mākoņos, jo nodomāju: "Jēj, 10 cilvēki lasa to, ko es rakstu!". Šeit nav runa par uzklikšķinātiem skatījumiem. Tā bija kā jūsu atbilde man, ka vajag iet uz priekšu un darīt. Un šodien es esmu šeit.
Es nekad neesmu bijusi rakstniece, dzejniece, perfekta latviešu valodas pārzinātāja, bet es vienmēr esmu gribēju rakstīt. Rakstīt par to, kas man ir svarīgs, kas citiem ir svarīgs. Vienkārši komunicēt. Iespējams, tāpēc es arī atradu savu dzīves ceļu arī studijām - komunikācijas. Laikam man liktenī bija ierakstīts, ka šis būs mans ceļš, un es iešu to tik ilgi, kamēr man tas būs lemts, lai ietu pa nākošo taciņu. Es nesolu cik ilgi rakstīšu. Es to vienkārši nezinu. Kādreiz domāju, ka tie būs šie zīmīgie 5 gadi un es pametīšu visu, bet tagad es nejūtu, ka ir laiks. Tāpēc, tiem, kuri satraucās, pagaidām nav pamata. Es noteikti vēl kādus gadus vēlos ar jums klačoties par šīm visām foršajām tēmām par kurām esam līdz šim runājuši un vēl runāsim.
Hip, hip urrā jums visiem, blogam un arī maniem pirkstiem, kas šo 5 gadu laikā deldēti ne pa jokam :D Cienāju jūs visus šodien virtuāli ar garšīgo kūku, kas patiešām bija ļoti garda!
05.06.16 • Artdeco, Baikal Herbals, Batiste, blogs, Daytox, Douglas, Essence, favorīti, filmas, izlietotie produkti, Joik, Lush, Makeup Geek, Model Launcher, Oriflame, pirkumi, Schwarzkopf Professional, The Balm, Vaseline
Ir pierasts, ka mēneša atskaites publicēju pirmajā mēneša dienā, tomēr šoreiz 1. jūnijs bija man ļoti satraukuma pilna un svarīga diena, jo aizstāvēju bakalaura darbu un tagad pilntiesīgi varu teikt, ka esmu ieguvusi grādu. Protams, pēc tā visa man nācās atgriezties darba ritmā, tāpēc atkal - fotogrāfijas neizdevās izveidot un raksts atlikās par vairākām dienām. Vakar paviesojos 12. klases izlaidumā un tikai naktī atgriezos mājās, tāpēc par to, kas iemīļots, nīsts, jauns un izlietots rakstu tikai šodien.
31.12.15 • blogs, Par mani
Tik, tak, tik, tak... tā rit tas laiks. Un atkal Jaunais gads jau tuvojas! Sākums daudzsološs, ne? Gluži kā manas apņemšanas, kas mēneša garumā ātri vien izplēn, tāpēc jau kuru gadu pēc kārtas neizvirzu apņemšanās, ko vēlos izdarīt. 2016. gadā man ir tikai viens mērķis, kas nav nedz apejams, nedz pastumjams malā – universitātes absolvēšana.
27.11.15 • blogs
Paldies visām dāmām, kuras piedalījās! Esmu priecīga, ka konkurss jums tik ļoti patika (pst, dāvanas tak visiem patīk), un domāju uz gada beigām vai nākošā gada sākumā, došu iespēju kādai no jums iegūt kādu dāvanu, vai pat dāvanas.
24.11.15 • blogs, Par mani, pasākums, skola
Vakar bija patiesi satraucošs vakars, jo Re:TV rādīja raidījumu "Atvērti pasaulei", kurā es tiku uzaicināta kā viesis, lai dalītos savā pieredzē ar skolas gadiem. Esmu vairākkārt minējusi, ka blogs priekš manis bija iespēja atrast sevi, un tāpēc nemitīgi vēlos dalīties ar savu stāstu, ka skola, lai arī kāda elle tā liktos, visu ir iespējams pārdzīvot.
17.11.15 • blogs, konkurss
Njā, laiks nu gan steidz.. Pirms 4 gadiem, 17. novembrī, tapa mans pirmais bloga ieraksts un domāju, ka tā diena manā dzīvē bija pagrieziena punkts Tajā brīdī mainījās it viss. Gan es kā cilvēks, gan mana pasaule. Četru gadu garumā esmu piedzīvojusi virkni emocijas, kā labas, tā ne tik jaukas, bet vienmēr ir palikusi mana vēlme rakstīt un jums stāstīt par saviem atklājumiem un vilšanām.
30.03.15 • blogs, Par mani, pasākums
Padalos ar informāciju, ko varbūt bijāt palaiduši garām.
Piektdien man bija liels prieks doties uz radio Pieci, lai parunātos ar Māru Holšteinu-Upmani par blogu un par citām tiešām jaukām lietām. Tā bija mana pirmā vispār jebkad viesošanās radio un runāt vēl par blogu un citām lietām, bija ļoti saviļņojoši.
Man patika cik Māra atvērti un brīvi sarunājās, un beigās mums tā saruna bija tāda brīva un nepiespiesta, kas vēl pat turpinājās aizkadrā.
Man noteikti jāsaka radio komandai liels paldies par tik sirsnīgo uzņemšanu, jo vēl līdz pēdējam brīdim mocījos ar iekšējo stresu, un tieši tas atvērtums un pozitīvisms, man palīdzēja atbrīvoties un ļauties pašplūsmai.
Ja interviju nedzirdējāt, tad šeit ir links uz arhīva ierakstu - 14.00 Brīvdienu afiša (sākums 3:15:20)
*ekrānuzņēmums no instagram.com/piecilv
Piektdien man bija liels prieks doties uz radio Pieci, lai parunātos ar Māru Holšteinu-Upmani par blogu un par citām tiešām jaukām lietām. Tā bija mana pirmā vispār jebkad viesošanās radio un runāt vēl par blogu un citām lietām, bija ļoti saviļņojoši.
Man patika cik Māra atvērti un brīvi sarunājās, un beigās mums tā saruna bija tāda brīva un nepiespiesta, kas vēl pat turpinājās aizkadrā.
Man noteikti jāsaka radio komandai liels paldies par tik sirsnīgo uzņemšanu, jo vēl līdz pēdējam brīdim mocījos ar iekšējo stresu, un tieši tas atvērtums un pozitīvisms, man palīdzēja atbrīvoties un ļauties pašplūsmai.
*ekrānuzņēmums no instagram.com/piecilv
24.01.14 • blogs, Par mani
Jūtos nedaudz vainīga, ka tik pēkšņi pazudu pat nepaskaidrojot kas par lietu, un nepublicējot vairs nevienu rakstu, bet šodien beidzot ir spēks un atbilde tam, kāpēc es šeit tik reti parādos.
Varbūt atceraties, ka pagājušā gada beigās es sūdzējos par sīkajiem, bet daudzajiem izsitumiem uz virslūpas? Tiesa, attēlos to nevarēja praktiski manīt, jo es tos maskēju zemapziņā domājot, ka tie pāries.
Bet, redziet, dzīvē laikam nav tik viegli kā sākumā šķiet, un šie jaukie izsitumi jau nepārgāja kā mēnesi, pluss, pēdējās dienās efektu pastiprinot līdz ārprātam, ka man pat uz ielas jau bail bija iziet, un tad es nolēmu, ka šai pašdarbībai ir jāliek miers un ir jādodas pie dermatologa.
Tad nu lūk, ar ādu ir problēmas lielas, bet sliktāk ir tas, ka tas viss ir pārgājis uz acīm, tāpēc dēļ tā visa man uz kādu laiku ir jāaizmirst vispār dekoratīvā kosmētika, kā arī kopjošā kosmētika jāizvēlas pavisam cita, un jāvelta ne mazums spēka tam, lai pēc iespējas ātrāk mana seja izskatītos kā iepriekš.
Tāpēc es nemaz fiziski nespēju atrādīt nevienu dekoratīvās kosmētikas produktu, jo tā lietojums vienkārši var kaitēt manai ādai. Tāpat, arī ir zudusi kaut kādā veidā morālā pārliecība par savu izskatu.
Tāpēc es ceru, ka jūs mani saprotat, jo tomēr es nespēju rakstīt par skaistumkopšanu un citām skaistuma būšanām ja nejūtos iekšējo par sevi pārliecināta un ārēji vairs neredzu to, kas bija iepriekš. Redzu tikai sliktumu, kas pēc iespējas ātrāk ir jādabū nost no sejas.
Neteikšu pagaidām visu kas un kā, bet visu ar laiku. Tik pateikšu vienu, nenervozējiet un nenoslogojiet tik ļoti sevi, citādi var slikti atspoguļoties uz ādas gan sejai, gan ķermenim.
Arī man tagad tā ir mācība no pārlieku lielā stresa, negulētam naktīm un izlaistām ēdienreizēm, kas noveda sākumā šķietami mazsvarīgās lietas pie ļoti nopietnām problēmām :(
Drīz gaidiet atpakaļ ar jauniem rakstiem!
bučas
&z
31.12.13 • blogs, Par mani
Njā, ja atskatās uz šo gadu kopumā tad jāsaka, ka man tas ir bijis veiksmīgs un man sapnis, kas tika ievēlēts Jaunajā gadā piepildījās, tāpēc tagad es varu pilnīgi noteikti: "sapņi piepildās!!"
Kā jau visiem cilvēkiem man ir bijuši kāpumi un kritumi, bet laikam esmu veiksmīgi piezemējusies un labi tikusi ar tiem galā, ka vairs tie mani nesatrauc.
Ir satikti daudz labi cilvēki, un ir manu ceļā bijuši ļauni un slikti cilvēki, tomēr tas pie dzīves lietām piederas.
Ja man vienā vārdā jāsaka kāds bija 2013. gads, tad tas bija "interesants". Jā, interesants un varbūt pat dažreiz nestabils.
Jums es novēlu izturību, mērķtiecību, veselību un vairāk naudas makā! :*
Šis ir pēdējais raksts šogad, tāpēc es no jums šobrīd atvados, un tiksimies jau jaunajā 2014. gadā ar jauniem rakstiem, jaunām domām un jauniem projektiem!
bučas
&z
* fotogrāfijas no personīgā arhīva
Kā jau visiem cilvēkiem man ir bijuši kāpumi un kritumi, bet laikam esmu veiksmīgi piezemējusies un labi tikusi ar tiem galā, ka vairs tie mani nesatrauc.
Ir satikti daudz labi cilvēki, un ir manu ceļā bijuši ļauni un slikti cilvēki, tomēr tas pie dzīves lietām piederas.
Ja man vienā vārdā jāsaka kāds bija 2013. gads, tad tas bija "interesants". Jā, interesants un varbūt pat dažreiz nestabils.
Jums es novēlu izturību, mērķtiecību, veselību un vairāk naudas makā! :*
Šis ir pēdējais raksts šogad, tāpēc es no jums šobrīd atvados, un tiksimies jau jaunajā 2014. gadā ar jauniem rakstiem, jaunām domām un jauniem projektiem!
bučas
&z
* fotogrāfijas no personīgā arhīva
29.12.13 • blogs, pirkumi
Jā, sajūtas ir dalītas, kad runā par pēdējām 2013. gada dienām. It kā jau priecājos, bet tajā pašā laikā ir nostaļģija par aizejošo un bailes par nākotnē gaidošo.
Ir skumji, ka kuru katru brīdi var notikt kas negaidīts un traģisks, kā, piemēram, šodien Krievijas stacijā. Tas nežēlīgi, es jums teikšu. Un, laikam tas mani visvairāk biedē, ka lai arī cik mēs 21. gs. nebūsim attīstīti un gudri, mūs vienmēr apdraudēs briesmas, un ar gadiem briesmu nopietnība pieaug. Man nepatīk šī skaistumkonkursu iknoniskā frāze "world peace", bet godīgi sakot, es tiešām vēlētos, lai pasaulē iestājas miers..
Es pat naivi cerēju, ka šogad apiešu slimošanu, bet nē, kas man to dos.. Tagad sēžu pēdējā šī gada svētdienā un ārstējos, lai Jauno gadu varu sagaidīt smaidīga un vesela nevis puņķaina un klepojoša.
Kā jau zināt, droši vien, ar 2014. gadu no mūsu Latvijas tirgus aiziet trīs veikali - Cubus, Bik Bok un Dressman.
Mana darba kolēģe man ieteica aiziet uz Cubus, jo tagad tur ir lielas atlaides pirms aizvēršanas un var atrast tiešām daudz labu lietu.
Saņēmos un vakar aizgāju. Neteikšu, ka atradu to pēc kā biju gājusi, bet tāpat vien jau negribējās iet projām.
Cilvēku daudz, elpot vispār nav ar ko veikalā, un tad vēl uzpūtīgās dāmītes, kas savas pielaikotās drēbes neaiznes projām no pielaikošanas kabīnēm, mani nedaudz nokaitināja, bet bez tā visa, šo to, jau es atradu, tomēr.
Ir skumji, ka kuru katru brīdi var notikt kas negaidīts un traģisks, kā, piemēram, šodien Krievijas stacijā. Tas nežēlīgi, es jums teikšu. Un, laikam tas mani visvairāk biedē, ka lai arī cik mēs 21. gs. nebūsim attīstīti un gudri, mūs vienmēr apdraudēs briesmas, un ar gadiem briesmu nopietnība pieaug. Man nepatīk šī skaistumkonkursu iknoniskā frāze "world peace", bet godīgi sakot, es tiešām vēlētos, lai pasaulē iestājas miers..
Es pat naivi cerēju, ka šogad apiešu slimošanu, bet nē, kas man to dos.. Tagad sēžu pēdējā šī gada svētdienā un ārstējos, lai Jauno gadu varu sagaidīt smaidīga un vesela nevis puņķaina un klepojoša.
Kā jau zināt, droši vien, ar 2014. gadu no mūsu Latvijas tirgus aiziet trīs veikali - Cubus, Bik Bok un Dressman.
Mana darba kolēģe man ieteica aiziet uz Cubus, jo tagad tur ir lielas atlaides pirms aizvēršanas un var atrast tiešām daudz labu lietu.
Saņēmos un vakar aizgāju. Neteikšu, ka atradu to pēc kā biju gājusi, bet tāpat vien jau negribējās iet projām.
Cilvēku daudz, elpot vispār nav ar ko veikalā, un tad vēl uzpūtīgās dāmītes, kas savas pielaikotās drēbes neaiznes projām no pielaikošanas kabīnēm, mani nedaudz nokaitināja, bet bez tā visa, šo to, jau es atradu, tomēr.
04.12.13 • blogs
Sveikas!!
Šodien es vēršos pie jums ka pie manām uzticamām lasītājām, un arī draudzenēm!!
Es domāju daļa no jums ir dzirdējušas par ko es studēju, un kur es studēju, bet ja, nē, tad šeit ir mans intro priekš jums..
Studējot RSU Multimediju komunikācijas, kur vienā no studiju priekšmetiem man ir jāveido sava interneta vietne jeb kā mēs to tagad smuki dēvējam - blogs.
Nedaudz par pašu bloga ideju:
- Tātad, mums ir blogs, kas saucas Antigeronto jeb latviskā versija Vecmammas medusmaize (ar pienu). Par nosaukumu var izlasīt izvērstā veidā pie mums blogā, kura adrese redzama zemāk, sadaļā "PAR MUMS"
Es domāju katrai no mums ir vai bija vecmamma, kuru mēs ļoti mīlam visos stiķos un niķos. Tāpēc mēs izveidojām vienu vietni, kur dalīties ar kādiem noderīgiem padomiem no vecmammas, ikdienas atgadījumiem, kas notikuši vecmammas neziņas dēļ un viss kas cits saistībā ar mazmeitas un vecmammas attiecībām. Ik pa laikam arī kāda interesanta recepte, ko zina tikai vecmammas. Īsumā, blogs ir veltīts ar mīlestību pret vecmammām.
Jā, blogā mājo arī humors, bet tas nav domāts kā vecmammu izsmiešana.
Bloga adrese: antigeronto.blogspot.com
Un tagad par to, ko vēlos lūgt jums!!
Nu lūk, arī mana grupa, kurā es aktīvi piedalos un vēl divas meitenes, esam veidojušas blogu, un mums ļoti vajag jūsu, manu mīļo lasītāju, atsaucīgo balsi!
Mums ir ļoti svarīgs lasītāja vērtējums par šo ideju un arī kādi ieteikumi nākotnes rakstiem! Tāpēc es jūs lūdzu, kā savas, nu jau gadiem lasošās draudzenes, atvērt šo vietni, iepazīties ar materiāliem, ierakstīt tur kādu komentāru par jūsu domām un ieteikumiem, kā arī sekot caur google un padalīties ar linka adresi savos sociālajos tīklos!! * es priecāšos par ikvienu jūsu rakstīto komentāru!
Saku uzreiz, ka blogs nav tāda mirkļa aizraušanās, es domāju, ka arī es šajā blogā ņemšu dalību un rakstīšu tādu kā paralēlo vietni!
Tā kā, varbūt ja vēlaties par mani uzzināt vairāk kā par cilvēku un manām domām, ne tikai par kosmētiku, tad aicinu jūs sekot!!
p.s. rakstu zem nikneima Peļukiņš!
bučas
&z
Šodien es vēršos pie jums ka pie manām uzticamām lasītājām, un arī draudzenēm!!
Es domāju daļa no jums ir dzirdējušas par ko es studēju, un kur es studēju, bet ja, nē, tad šeit ir mans intro priekš jums..
Studējot RSU Multimediju komunikācijas, kur vienā no studiju priekšmetiem man ir jāveido sava interneta vietne jeb kā mēs to tagad smuki dēvējam - blogs.
Nedaudz par pašu bloga ideju:
- Tātad, mums ir blogs, kas saucas Antigeronto jeb latviskā versija Vecmammas medusmaize (ar pienu). Par nosaukumu var izlasīt izvērstā veidā pie mums blogā, kura adrese redzama zemāk, sadaļā "PAR MUMS"
Es domāju katrai no mums ir vai bija vecmamma, kuru mēs ļoti mīlam visos stiķos un niķos. Tāpēc mēs izveidojām vienu vietni, kur dalīties ar kādiem noderīgiem padomiem no vecmammas, ikdienas atgadījumiem, kas notikuši vecmammas neziņas dēļ un viss kas cits saistībā ar mazmeitas un vecmammas attiecībām. Ik pa laikam arī kāda interesanta recepte, ko zina tikai vecmammas. Īsumā, blogs ir veltīts ar mīlestību pret vecmammām.
Jā, blogā mājo arī humors, bet tas nav domāts kā vecmammu izsmiešana.
Bloga adrese: antigeronto.blogspot.com
Un tagad par to, ko vēlos lūgt jums!!
Nu lūk, arī mana grupa, kurā es aktīvi piedalos un vēl divas meitenes, esam veidojušas blogu, un mums ļoti vajag jūsu, manu mīļo lasītāju, atsaucīgo balsi!
Mums ir ļoti svarīgs lasītāja vērtējums par šo ideju un arī kādi ieteikumi nākotnes rakstiem! Tāpēc es jūs lūdzu, kā savas, nu jau gadiem lasošās draudzenes, atvērt šo vietni, iepazīties ar materiāliem, ierakstīt tur kādu komentāru par jūsu domām un ieteikumiem, kā arī sekot caur google un padalīties ar linka adresi savos sociālajos tīklos!! * es priecāšos par ikvienu jūsu rakstīto komentāru!
Saku uzreiz, ka blogs nav tāda mirkļa aizraušanās, es domāju, ka arī es šajā blogā ņemšu dalību un rakstīšu tādu kā paralēlo vietni!
Tā kā, varbūt ja vēlaties par mani uzzināt vairāk kā par cilvēku un manām domām, ne tikai par kosmētiku, tad aicinu jūs sekot!!
p.s. rakstu zem nikneima Peļukiņš!
bučas
&z
17.11.13 • blogs, plāni
Jā, šodien ir tā diena, kad divus gadus atpakaļ es nolēmu nedaudz mainīt savu dzīvi un es sāku rakstīt blogu, tieši šo blogu.
Ir grūti noticēt tam, ka ir pagājuši divi gadi, jo šķiet, ka tas nav reāli, ka laiks tik ātri skrien. Otrā gadiņā blogā daudz kas mainījās, tāpat kā pati autore - es.
Tā nu ir, ka dzīvē ir jāizdara daudzas izvēles un ir jāiet uz priekšu, tāpēc sākoties ar šo rudeni man palika arvien grūtāk rakstīt. Ziniet, ja man būtu laiks, es rakstītu kaut katru dienu, bet laika paliek arvien mazāk un es nevaru pilnvērtīgi dalīties savos atklājumos un vilšanās ar jums. Es ceru, ka jūs to saprotat, mani lasītāji!
Bet, jūs nedomājat, es jūs nepametīšu. Nu vismaz ne šajā gadā.
Blogs ir ir tāds nebeidzams piedzīvojums manā dzīvē, kas palīdzēja man atrast savu dzīves aicinājumu, spert gala soļus saistībā ar nākotnes profesijas izvēli un daudzas kas cits.
Ir grūti noticēt tam, ka ir pagājuši divi gadi, jo šķiet, ka tas nav reāli, ka laiks tik ātri skrien. Otrā gadiņā blogā daudz kas mainījās, tāpat kā pati autore - es.
Bet, jūs nedomājat, es jūs nepametīšu. Nu vismaz ne šajā gadā.
Blogs ir ir tāds nebeidzams piedzīvojums manā dzīvē, kas palīdzēja man atrast savu dzīves aicinājumu, spert gala soļus saistībā ar nākotnes profesijas izvēli un daudzas kas cits.
28.01.13 • blogs
Lai nevilcinātu laiku, jau tagad izlozēju uzvarētāju savam pirmajam bloga konkursam.
Kopumā bija 40 vietas, paldies visām meitenēm, kas pieteicās! :)
Tātad, konkursa uzvarētāja ir ar numuriņu 11
Kopumā bija 40 vietas, paldies visām meitenēm, kas pieteicās! :)
Tātad, konkursa uzvarētāja ir ar numuriņu 11
Apsveicam uzvarētāju!
p.s. Ar uzvarētāju es sazināšos personīgi. :)
14.01.13 • blogs, konkurss
Nu jau ir pagājis gads kopš rakstu blogu un beidzot esmu nobriedusi rīkot arī konkursu. Šis konkurss ir par godu saviem 100 sekotājiem, jeb precīzāk 105.
Pirmkārt, jau liels paldies visiem, kas seko un lasa manu blogu! Tas ir patiešām liels pagodinājums.
Šis ir tāds mini-konkurss. Tīri simboliski..
Pirmkārt, jau liels paldies visiem, kas seko un lasa manu blogu! Tas ir patiešām liels pagodinājums.
Šis ir tāds mini-konkurss. Tīri simboliski..
02.12.12 • advente, Avon, blogs, nagi
Sveikas!!
Sveicu jūs ar pirmo Adventi! Tad nu tā, ir palikušas tikai 4 nedēļas līdz Ziemassvētkiem. Vai nav satraucoši?
Arī šogad, tāpat kā pagāšgad, priekšroku devām ar rokām gatavotam Adventes vainagam nevis veikalā pirktam.
Šodien, par iedvesmu no Adventes vainaga, nokrāsoju nagus tumši zaļā krāsā. Nagu laka: Avon Nailwear Pro+ nagu laka, tonī - Midnight Green
Ar ko jums saistās Adventes laiks?
bučas
&z
Sveicu jūs ar pirmo Adventi! Tad nu tā, ir palikušas tikai 4 nedēļas līdz Ziemassvētkiem. Vai nav satraucoši?
Arī šogad, tāpat kā pagāšgad, priekšroku devām ar rokām gatavotam Adventes vainagam nevis veikalā pirktam.
Šodien, par iedvesmu no Adventes vainaga, nokrāsoju nagus tumši zaļā krāsā. Nagu laka: Avon Nailwear Pro+ nagu laka, tonī - Midnight Green
Ar ko jums saistās Adventes laiks?
bučas
&z
17.11.12 • blogs, plāni
Sveikas!!
Uh, kā neticās, ka jau ir pagājis gandrīz apaļš gads, kad tapa šis blogs!
Godīgi sakot, neticēju, ka tik ilgi spēšu būt uzticīga secīgai rakstīšanai. Vispār manu blogu tikai sāka lasīt kaut kad janvārī, tādēļ sanāca tā, ka apmēram, pusotru mēnesi es rakstīju bez neviena lasītāja un skatījuma, tomēr manu prieku par rakstīšanu tas nebojāja, jo blogu jau izveidoju priekš sevis, ne citiem.
Uh, kā neticās, ka jau ir pagājis gandrīz apaļš gads, kad tapa šis blogs!
Godīgi sakot, neticēju, ka tik ilgi spēšu būt uzticīga secīgai rakstīšanai. Vispār manu blogu tikai sāka lasīt kaut kad janvārī, tādēļ sanāca tā, ka apmēram, pusotru mēnesi es rakstīju bez neviena lasītāja un skatījuma, tomēr manu prieku par rakstīšanu tas nebojāja, jo blogu jau izveidoju priekš sevis, ne citiem.
