Par to aizejošo 2018.gadu

31.12.18

Lasot vairāku cilvēku 2018. gada atskatu, visi kā viens beigās raksta, ka šis ir bijis interesants un piedzīvojumiem bagāts gads, un tad sēžu es, otrpus ekrānam, un domāju:”Bet vai tad man arī ir lietas uz ko atskatīties ar tādu pašu prieku?”
No sākuma domāju, taču nē, bet tad atcerējos, ka šogad tīri priekš sevis telefonā veicu uzskaisti ar lietām, ko es paveikusi. Atveru vaļā un saprotu, ka nē, šogad mans gads arī bijis gana interesants. 

Ja vienā teikumā jānoformulē kāds ir bijis 2018 gads, tad tas bija tieši tāds kādu 2017. gada izskaņā vēlējos. Gads, kad es atrodu sevi un lietas, kas padara mani laimīgu. Nav jau tā, ka atradu un izdarīju pilnīgi visu - visu, bet salīdzinoši esmu spērusi soļus tā virzienā un devusi sev iespēju gūt laimes mirkļus no lietām, ko iepriekš nebiju darījusi.

2018.gads bija jaunu lietu gads. Gads, kad es daudzas lietas darīju pirmo reizi, un ja kādam tas iespējams neliksies nekas milzīgs, priekš manis tas bija solis pretī sev pašai.
Iepriekšējos gados atskatoties uz lietām, es redzēju to, ka savas kautrības, nedrošības vai baiļu dēļ atsakos no daudzām lietām. Daudzas tēmas man stāvēja kā milzu šablons manā galvā. Tā nedrīkst, tā esmu izdomājusi utt. Bet šogad es sev teicu: “Nu un, ka kādreiz domāji tā, tagad tu domā citādi.” 

Piemērs, ausu caurduršana. Man līdz šim nebija neviena cauruma ausīs. Kādreiz ļoti gribēju – neļāva, kad izaugu - vairs nevajadzēja. Pēc tam tas kļuva jau par tādu kā “statusu”. Sev galvā.
Un tad vienā jaukā dienā izlēmu ir laiks, gribu. Man bija tik daudz un dažādas ekspektācijas, bet viss bija tik viegli un elemetāri. Pēc tam izdūru vēl vienu caurumu, un tā jau pāris mēnešu intervalā man ir 3 caurumi ausīs. Un noteikti būs vēl (neesmu vēl izlēmusi).

Šogad es satikos ar jaunu zinātnes veidu kā socionika, kas man deva milzīgu iespēju izprast sevi un kāpēc esmu tieši šāda, jo es ilgu laiku sevi lauzu un grozīju mainot uzskatus, pielāgojoties, bet tieši socionika man deva spērienu, uzņemt sevi pašu par tādu personību kāda esmu, un man šķiet, ka palika vieglāk. Es vairs tik ļoti negraužu sevi par to, kas esmu.

Un kad vairāk izprotu savas stiprās puses un trūkumus, es sevi redzu kā vienu veselumu, ne pussalāpītu, neskaidru un haotisku prātu. Un kad prāts paliek skaidrāks un saprotamāks, arī sevi pašu ieraugi ar citām acīm. Kā es, tikai rudenī atskārtu, ka patiesībā ārišķīgi sevi redzu pilnīgi citādu. Es nekad nebūtu iedomājusies pērkot 38 un pat 40 izmēra drēbes, patiesībā esmu daudz tievāka, 36 izmēra nēsātāja. Un tas nekas ja man ir D izmēra krūšu izmērs, maiss man nav jēnēsā, baidoties no savām aprisēm. Skatoties spogulī es vienmēr redzēju apaļāku un neveiklāku personu, bet tikai nesen pamanīju savā vizualajā izskatā izmaiņas. Lai gan ne jau es baigi mainījusos, nokrita aizsegs, manas iedomas. Cik gan ļoti mēs paši uzliekam sev slogu un karkasu kurā dzīvojam nevēloties palūkoties kas ir aiz tā.

2018. gadā es ceļoju un es sapratu, cik forši ir ceļot un redzēt pasauli. Jau gada sākumā draudzeņu brauciens uz Stokholmu. Vēl tagad atceros un ķiķinu. Man nekad nav bijusi tāda vairāku draudzeņu draudzība, tā aizkustināja mani ļoti. Un kalpoja man kā atgādinājums, ka draudzība ir jāsaudzē un jālolo, un draugus vajag, lai piedzīvotu tik lieliskus brīžus kopā. Draudzeņuu izdarības turpinājās visa gada garumā arī tepat Rīgā, Kuldīgā, un rudenī paspējam ātri aizlaizt līdz Igaunijai. Visas brīvdienas bija skaistas! Dienas, kuras neparko nevēlos aizmirst! Lai dzīvo draudzība!

Jūnijā pirmo reizi dzīvē devos īstā un oficiālā atvaļinājumā (Trīre, Parīze); pirmo reizi lidoju lidmašīnā, kas nebija bez piedzīvojumiem. Lidmašīnas aizkavēšanās par 3 stundām, nakts lidojums, mana pirmā pacelšanās un panikas lēkme, bet tas sasodīti skaistais naksnīgas pilsētas skats caur iluminatora logu, man ilgi paliks atmiņā. Savos 23 gados (man nebija vēl bijusi Dzimšanas diena) es biju beidzot piedzīvojusi nebeidzamu lērumu skaistas emociju. 

Ak, Parīze! Aizveru acis un vēl aizvien redzu tās skaistumu! Pilsēta, kas ir tieši tāda kā rāda filmās, bet tomēr tik atšķirīga! Parasta, bet gracioza. Skatos bildes un video un neticu, ka es tiešām tur biju. Es visu redzēju ar savām acīm. Man pat liekas, ka skatos savus video kā sveša cilvēka. Tieši tādas ir manas sajūtas, pusgadu vēlāk. Diena Parīzē no paša rīta līdz vakaram bija iespaidiem bagāta, es visu laiku skatījos un apbrīnoju brīdi, kad manā acu priekšā ir viss tas, ko kādreiz biju redzējusi caur ekrānu vai fotogrāfijām. Un nedomājiet, Parīze nebija mana sapņu pilsēta līdz šim, bet es pat ieķēros tās būtībā!

Es pārvarēju dažas bailes, es uzdrīkstējos izaicināt sevi, un man liekas, ka šie ir tie iemesli kāpēc 2018.gads mans ir izdevies. Nākošajā gadā esmu gatava uz vēl lielākiem darbiem, ceļojumiem un piedzīvojumiem, bet galvenais: vēl aizvien mācīties atmest šaubas un raizes. Ja ir grūti, jāaizver acis un vienkārši jāizdara, un paliks viegli! Tas ir novējums Jaunajā gadā sev pašai, bet varbūt noderēs arī jums!
Laimīgo Jauno gadu! 

Bioderma Sensibio AR Anti Redness Care sejas krēms

17.12.18

Kad āda ir jūtīga, tad ļoti no svara ir piedomāt ne tikai kā maksimāli saudzīgāk izturēties pret ādas aprūpi un piedomāt kādus produktus lietot, lai pēc iespējas ātrāk spētu uzveikt radušās ādas problēmas, pirms tās radījušas dziļāku kaitējumu. Ādas aprūpei, īpaši jūtīgai un kairinātai ādai, manā uztverē nav nekā labāka par Bioderma produktiem, jo Bioderma nodrošina neitrālas formulas, kas bez sintezētām vielām, ādai palīdz ar pašas spēkiem atgriezties ierindā. Un man šķiet, ka neko labāku nevar vēlēties, īpaši jau ziemas periodā.

Mēneša favorīti: novembris

06.12.18

Novembris bija patiesi skaists mēnesis. Un lai arī Dzimšanas diena un citi svētki aizritēja kā nebijuši, novembris emocionāli nesa patiesi vairumu skaistas, satraucošas un jaukas emocijas. Šādas emocijas ļoti iedvesmo, liek izsvērt un pārdomāt lietas. Un ne jau uz slikto pusi, tieši labo. Liek padomāt par pārmaiņām. Par tādām, ko iespējams nekad nebūtu domājusi; par pārmaiņām, kas varbūt pat mazlietiņ biedē. Un lai arī cik ļoti mūs var būt kaut kas biedē, ir varbūt jānoriskē un jāpamēģina, lai apjaustu, ka nemaz tik traki briesmīgi nebija. Jo man jau liekas, ka vairāk biedē neziņa nevis vēlme pēc jaunā. Mēs tak visi esam savā veidā zinātkāri. Tad vienmēr kaut ko vēlaties, vajag atcerēties to draiva sajūtu, ka dzen uz priekšu, un ne tik daudz domāt par daudzajiem "bet", kas arī būs neizbēgami, tomēr tie nav paši galvenie.

DNC matu eļļas

30.11.18

Kopš nogriezu savus matus 2 gadus atpakaļ, visu šo laiku ne īpaši domāju par eļļu vai masku lietošanu, jo mati tiek regulāri apgriezti, tāpēc tiem nav iespēju tā sabojāties kā gariem matiem. Bet pēdējā mēneša laikā, kad neilgi pirms savas Dzimšanas dienas apjautu, ka man nepatīk īsti vairs kā izskatās savi mati, nolēmu nedaudz pamainīt to veidošanu, tā darot, veikt kādas vizuālas izmaiņas. Tāpēc regulārās taisnošanas vietā nolēmu, ka vēlos akcentēt to dabisko lokaino struktūru. Lūk, tad es sapratu, ka mati ir sausāki un nespēj piešķirt un uzturēt dabisko struktūru, un lokainiem matiem ir princips - jo vairāk mitrina/baro jo lokaināki tie būs. 
Lai pārlieku nepārslogotu matus, nolēmu reizi nedēļā lietot dziļi barojošās DNC matu eļļas, un jāsaka, ka vairākas nedēļas regulāri lietojot, matu struktūra un ieveidošana ir mainījusies ievērojami. 

Jaunais minimālisms ar Artdeco New Classics kolekciju

27.11.18

Artdeco zīmols manā sirdī glabā ļoti siltas un skaistas atmiņas, jo šis ir zīmols, kas mani pilnībā ieveda dekoratīvās kosmētikas valstībā. Zīmols, kas man iemācīja īsteno dekoratīvās kosmētikas spēku un apziņu.
Šajā rudenī Artdeco piedāvā kolekciju New Classics, kur pašus slavenākos un iecienītākos produktus piedāvā jaunā iepakojumā un formātā. Protams, ir lietas, kas nedaudz pamainītas, bet par pamatu ņemti dižpārdokļi.

Uzacu flomāsters ātram un precīzam rezultātam – Maybelline Brow Tattoo

21.11.18

Vairākus mēnešus biju domājusi par to, ka gribētu uzrakstīt par savu uzacu “režīmu”. Likšu to lielās pēdiņās, jo nekāda īpaša režīma nav, bet, ja lieto konkrētus produktus nemainot tos vairāk kā gadu, tas liecina, ka ir atrasts savs ride or die.
Un tad domājot, kāpēc, lai rakstu par diviem produktiem, kas burtiski ir mana ikdienas neatņemama sastāvdaļa, saņēmu sūtījumā jaunās Maybelline Brow Tattoo uzacu tintes/flomāsterus. Un kopš dienas, kad izmēģināju Maybelline uzacu flomāsteri, es vairs nelietoju savu ilgo favorītu NYX PMU Precision Brown Pencil (Taupe) uzacu zīmuli.
Man jau liekas, ka tas patiešām ir kaut kas grandiozs, tāpēc, ka, ja gada laikā nebija neviens ievērības cienīgs produkts, kas efekta ziņā varētu aizvietot manu iemīļoto uzacu produktu, un te vienā dienā viss mainījās, tas ir kaut kas tāds, par ko noteikti nevar klusēt.

Mēneša favorīti: oktobris

12.11.18

Drausmas, cik ātri skrien laiks. Skatos bildes, kuras uzņēmu 29.oktobrī, ar domu, ka tūlīt ātri uzrakstīšu savas pārdomas, bet re, kamēr reāli kaut kam pieķēros, jau 12.novembris. Pus mēnesis no novembra teju paskrējis nemanot. Tikko man bija Dzimšanas diena, tūlīt bloga jubileja, simtgades svētki, ka liekas, ierauta esmu kādā paātrinātā laika ritenī.
Tad nu tomēr, ir man vairākas foršas un mīļas lietas, par kurām nepacietībā gribēju pastāstīt, tad lūk, ar lielu, gandrīz divu nedēļu nokavēšanos, mani oktobra favorīti.
CopyRight © | Theme Designed By Hello Manhattan