Paliku par gadu vecāka, nez vai viedāka, toties šogad, atšķirībā no citiem gadiem, esmu izvērtējusi savas dzīves prioritātes, un beidzot esmu nolēmusi sakārtot lietas, noliekot lieko nost, lai dotu arī sev iespēju meklēt to pilnīgo dzīves piepildījumu. Par gadu vecāks palika arī blogs, kam apritēja 6 gadi. Vai, cik tagad tas liekas daudz, lai gan vēl kā šodien atceros to dienu, kad sāku šo jauno dzīves posmu. Es domāju, ka būsiet pamanījuši, ka laika gaitā blogs nav tik aktīvs un tas ir izskaidrojams pilnīgi vienkārši: es pieaugu.
Manu laiku aizņem daudzas citas lietas, bet toreiz es tak biju tikai skolniece, kas katru dienu pēc plkst. 16:00 bija brīva. Ir mainījušās tēmas, ir mainījušās vīzijas par to, kādu es redzu savu blogu, un, lai arī izskatās, ka plānoju šo lietu nomest un atstāt, tā tas nenotiks. Es nepametu tos, kuri mani gaida un kuri manī redz iespējas. Vienkārši esmu lielu jautājuma zīmju priekšā un liekas, ka dzīve man rāda, uz kurieni iet tālāk, tomēr es bremzēju to realizēt, jo neesmu līdz galam pārliecināta. Šeit jau atspoguļojas tas, ka neesmu riska cilvēks, un, lai arī dzīves viedie saka: "Riskē!", man pirms lēciena gribas pārliecināties, vai piezemēšos daudz maz līdzeni.
Pēc garāka ievada par to, kā es jūtos un kā man sokas, laiks apskatīt kosmētikas mēneša atskaiti, pastāstīt par emocijām un lietām, kur būts un kas redzēts novembra mēnesī.
