Mainoties gadalaikam, arī mums kā vienam no dabas elementiem, ir jāpielāgojas izmaiņām. Kad mēs to nedarām, organisms liek pats manīt par izmaiņām. Lai arī cik ļoti patika saules sildoši brīži vasarā, rudens, un jau ziema ar, mums tos nevar tā nodrošināt, tāpēc saskaroties ar pēkšņām temperatūras izmaiņām, lielākām vēja brāzmām, un intensīvo apkures sezonu, āda un mati sāk traki niķoties. Sākumā nevar saprast kas notiek, bet saliekot visus ietekmējošos faktorus vienā veselumā, ir skaidrs, kas pie vainas - sezonas maiņa.

Mēneša atskaite: septembris

Ja man jāraksta kopvērtējums par septembri, tad tas bija psiholoģiski ļoti grūts. It sevišķi ģimenes lietās. Pirms pāris nedēļām nomira mūsu tik ļoti mīlētais suņuks, kam īsti vēl joprojām nespēju noticēt, vecmammu ielika slimnīcā uz mēnesi, un vēl apkārt sev tik tuvajiem notika visādi atgadījumi. Tas krita viens pēc otra, kad likās, ka laikam vairāk nevar. Ir tik dīvaini, kad liekas, ka viss ir tik mierīgi, nekas īstenībā tā nav, un kā vakar redzētajā filmā "The Sea of Trees "galvenais varonis teica: "Dzīve mums piespēlē negaidītus notikumu, lai atgādinātu mums, kas patiešām ir nozīmīgs." Nekas jauns, tomēr tik ļoti aizķērās prātā. Ir šausmīgi, kad šādas lietas atgadās, bet vienīgais, kas mums šādas situācijās paliek, ir pozitīvais domu spēks, lai viss izdotos. Es zinu, ka katram ir sava sāpe, kas iekšēji grauž, tāpēc visiem vēlu tikai to pašu labāko. Es nevaru teikt, ka viss būs labi, jo to nezinu, bet ziniet, ka mums visiem ir grūti brīži dzīvē, bet pēc tādiem nāk miers un labklājība. Vienkārši tam ir jānotic.

Lai arī tāda tāla atkāpe no šodienas raksta, nevaru nepadalīties ar šo stāstu, jo bez visa šī greznuma un jaukuma, kas visiem liekas tik spozmes žilbinošs un skaists no malas, realitāte taktē savu dzīves ritmu. Man šoreiz būs grūtāk meklēt vārdus un metaforas, bet es pacentīšos tā, lai šis ir kā atelpas brīdis no visiem smagumiem un ikdienas raizēm. 

Mēneša atskaite: jūnijs

Šī gada jūnijs man ir ļoti īpašs mēnesis, jo nekad nespēju iedomāties kā varēja notikt tik daudzas lietas vien nieka 30 dienu laikā. Protams, protams, tas viss saistīts ar manu absolvēšanu par kuru vēl aizvien neesmu uzrakstījusi neko vairāk. Jūnija sākumā es aizstāvējos un jau pēc "nieka" 20 dienām, svinīgajā pasākumā saņēmu rokās to smagi nopelnīto diplomu, kas likās tik tāls sapnis, toreiz, 2013. gadā. Īsti nejutu kā pagāja jūnijs, bet ir tik silta un kņudinoša sajūta pakrūtē par to, ka būdama vienmēr viduvējība, dzīvē esmu kaut ko arī sasniegusi. Negribu te susurot, tas lai paliek citam rakstam. 

Lai vai kā, pazūdot laika izjūtai pa dienām, apjautu tikai šodien - eu, taču jāsabildē mēnēsa atskaites labumi. Protams, par izlietot bilanci man ir šoks, bet nu ko var darīt, ka jūnijā dzīvoju tā, pa mākoņiem. Savukārt, uzkrājumi oi, oi cik daudz sanākuši. Nemaz nerunāsim, ka jūnijs bija arī anti-rekorda mēnesis, kad secināju, ka visu šo gadu laikā, kad rakstu blogu nekad nebiju uzrakstījusi mēneša laikā 8 rakstus (tas neattiecas uz februāri). Vienkārši, koooo? Es pati nesaprotu kā tas notika, bet jūlijā to visu kompensēšu. 

No studentes dzīves: kā atjaunoties pēc pārslodzes?

Nu tad tā, pirms rakstu šo ierakstu vēlos noskaidrot vairākas lietas. Pirmkārt, nav jābaidās runāt par savu organismu un tam nepieciešamo. Tas ir tikpat svarīgi kā dzert ūdeni un elpot svaigu gaisu. Otrkārt, es zinu, ka ar augļiem un dārzeņiem minerālvielas un vitamīnus var uzņemt tikpat efektīvi, bet es esmu slinka ēst veselīgi, tā vietā es labāk izvēlēšos ēdienu, kas man liks justies labi, bet katram tas redzējums var atšķirties. Tātad, atgriežoties pie paša temata. Jau iepriekš minēju, ka pagājušajā nedēļā man bija pamatīgs stresa un nervu tēriņa maratons, jo termiņi dega iesniegt bakalaura darbu. Rezultāts: es izskatos un, galvenais, jūtos nevesela. Nav enerģijas, nav vārdu, nav kustību. Ja iepriekš biju cilvēks, kas pāris pieturas noies kājām, lai brauktu tā vietā ar sabiedrisko, tagad braukšu sabiedrisko, jo noejot pārdesmit metrus man griežas galva un liekas, ka es vienkārši palikšu uz ielas guļot. Pirms iemiegu, muskuļi saraujas īsos krampjos. Nemaz nerunāsim par seju, kas vēl aizvien nav spējusi atgriezties ierindā, jo to klāj izsitumi, zem acīm tumši loki un tumšie rētu plankumi liek par sevi manīt.
Personīgi es pazīstot savu ķermeni varu teikt, ka nav labi. Un nav labi pamatīgi. Tāpēc, tagad man atliek darīt visu mēreni, bet efektīvi, lai viss atgriežas ierindā. Esmu apkopojusi vairākas lietas, kas man liek justies labāk un palīdz būt veselības formā.