Kur smelties iedvesmu?

Pēdējā laikā jūtos emocionāli pazaudējusies, un tas nav tāpēc, ka mani skārušas kādas masveida problēmas, viss tas pats, kas iepriekš, bet uz šo brīdi esmu apjautusi, ka ir kādas situācijas un lietas, ar kurām savā dzīvē neesmu apmierināta. Un, lai arī zinu, ka bez darīšanas nekas nemainīsies, pirms izdaru kādu lēmumu vai pieņēmumu, man noteikti ir pirms tam kārtīgi jāiztausta zeme, jāpārliecinās, vai nav kādu neredzamu atvaru, un tikai tad spert drošus soļus ar to, ko darīt tālāk.
Daudz domājot, spriežot un izsverot, šajā manā dzīves posmā, kad tik ļoti nepieciešamas atbildes, gluži pašas rokās nāk īstās grāmatas un īstās intervijas, kas teju caur rindām sauc: "Nerausties - dari!" Es teikšu, ka šaubas un kļūdu pielaišana ir mans lielākais bieds (un nedomāju, kas man vienai), jo tas lielā mērā man velkas līdzi jau no bērnības. Man gribas būt paraugcilvēkam, lai arī patiesībā es saprotu, ka tādā veidā mācibstundas no dzīves es negūšu un neko jaunu neiemācīšos.

Varbūt es no sevis daudz prasu, gribu uzreiz visu un tagad, bet tā jau tas nenotiek, tāpēc priecājos, ka tīri intuitīvi uzdūros diviem darbiem, kas tiešām dod drošāku pamatu un pārliecību par saviem lēmumiem un idejām, ko darīt ar savu dzīvi tālāk, jo enerģija ir pārpārēm daudz, bet liekas, ka pati sevi turu metāla būrī. Tā jau ir, visus blokus un problēmas krāmējam virsū sev paši.

Lai vai kā, nelikšu jums virsū visas savas pārdomas (varbūt jums tas nemaz neinteresē), jo tā doma galvenā ir nevis uzrakstīt, pasūdzēties, bet tieši iedvesmot tā, kā šobrīd es jūtos iedvesmojusies.

Pabeidzu lasīt vienu grāmatu, iesāku jaunu un secināju, ka baigi lēni lasās. Tad sāku atkal domāt visu, kas šobrīd notiek un kur es tagad atrodos, tīri intuīcijas vadīta pieteicos uz konsultāciju, lai noteiktu savu sociotipu. Noteikti padomāsiet, kam man to vajag un kas tās par muļķībām. Bet patiesībā ir tā, ka es gribu nedaudz vairāk sevi izprast, un šīs te, mūsu šķietamās rakstura īpašības, kas liekas, ka piemīt tikai mums, īstenībā ir raksturīgas dažādiem tipiem.
Biju pildījusi internetā šāda veida testu, un jau tad lasot rezultātus, man balts uz melna bija pasniegts tas, ko īstenībā jau zināju, bet nebiju aptvērusi. Lietas, ko biju ievērojusi, bet neizpratu līdz galam. Manas stiprās un vājās puses. Lai arī liekas, ka tas maz ko nosaka, tas nosaka, man liekas, ka gana daudz, jo tiešā veidā tā ir mūsu ikdienas "seja", un tikai tad tālāk seko iekšējie nezvēri, enkuri un viss pārējais, kas mūs nogurdina.
Ja interesēs vairāk par šo tēmu, pastastīšu kādā citā rakstā. Par to, kā man gājis, ko no tā secināju un kā tas palīdz manai ikdienai.

Pēc pieteikšanās konsultācijai, teju pirms pašas gulētiešanas, mani tirdīja tāds neliels jautājumu mučkulis, un pēkšņi es atcerējos, ka pagājušajā gadā tīri spontāni nopirku Intas Blūmas grāmatu "Latvietes karma". Kad atvērās duka lasīt, izlasīju vienā rāvienā 50 lapas. Ja drīkst teikt, prāts teju tās apēda. Ja sākumā mani nedaudz tā kā mulsināja tas enerģiju iedalījums starp sievieti un vīrieti, jo pati esmu augusi tāda vidē, kur valda visu varošās sievietes, un man nebija līdz galam pieņemami daži apgalvojumi, bet pēc vairākām nodaļām, loģiski un dvēseliski saslēdzot visu kopā, man nebija vairs šaubu, jo no enerģiju plūsmas līmeņa tā šie principi strādā. Tikai mēs kļūstam kā Terminatori, mainām, laužam, piesārņojam sevi ar pašizgatavotiem vīrusiem un mentālām infekcijām, kas, laužoties ārā, bendē mūsu apziņu, tāpēc pazūd prieks, gandarījums un liekas, ka tālākais ceļš nav skaidrs.
Grāmata ļoti labi pasniedz lietas ne tikai par enerģētisko un dvēselisko, bet arī paskaidrojot reālās situācijas no citas perspektīvas. Ļoti iedvesmojošs darbs, lai saliktu lietas pa plauktiem un palīdzētu tikt skaidrībā ar to, kā spēt sniegt sev iespēju atrast ne tikai savu sievišķīgumu, bet arī harmoniju ar dvēseli un darīt lietas, kas bagātina, ne slāpē.

Un vēl viena lieliska lieta, ko atklāju tieši šodien, ir jaunais bukazīna Imperfekt pavasara izdevums, kur ir pieejami dažādi stāsti un pieredzes raksti no pavisam reālām un īstām sievietēm, kas necenšas pasaulei pasniegt Holivudas cienīgus scenārijus, pieredzes stāstus vai iznākumus. Lasot, tev liekas, ka, lai arī nedaudz ielien šo cilvēku personīgajā telpā, šī patiesā autoru būtība tev neliek justies vienam muļķim, tu apjaut, ka ir normāli apšaubīt savas izvēles un to, ko tu vēlies vai tieši otrādi - vairs nevēlies.

Es nezinu, kā jums šādi raksti patīk no manas puses, tomēr manī pamodās tāda neliela motivācija parunāt par kaut ko citu, ne tikai smukumlietām un kosmētiku. Jo galu galā, aiz visiem smukumiem un krāšņumiem, esam mēs pašas: īstas, tīras dvēselītes, kas pilda savas dzīves uzdevumu. Un labāk vēlāk to saprast, nekā nekad nevēlēties izprast sevi un to, kas vēlies būt. Un ne jau runa ir par sapņiem un ilūzijām, bet iespēju būt laimīgai un atrast savu būtību. Tas ir mans lielākais novēlējums ikkatrai no mums: vēlēties atrast sevi, savu iekšējo sievieti un dāvāt pasaulei to dievišķo skaistumu, kas ielikts mūsu esības pamatprincipā.

1 komentārs

  1. Ieintriģēji ar to grāmatu par Latvietes karmu ! It kā gribās visu darīt un paspēt, bet brīžiem rodas tā Terminatora sajūta :D Ceru, ka atradīsi atbildes uz saviem jautājumiem un viss nokārtosies ! P.S. Vienmēr patīk lasīt personiskus tekstus :)

    AtbildētDzēst