Ir dienas, kad mēs jūtamies nomākti un besīgi, sauksim lietas īstajos vārdos. Tādi brīži ir pats tizlākais, kas var būt, jo tādos brīžos mēs nezinām, ko mēs gribam, viss liekas kaitinošs, un vienā milisekundē liekas, ka viss prieks ir izžuvis. Ir iestājies rudens. Un ja to nevar jau pateikt pēc jūtamā aukstuma, kas brīžiem liek patrīcēt, vai dzeltenajām lapām, kas sākušas birt aumaļām, tad to noteikti var pateikt pēc šīs kopējās nomāktības sajūtas, kas velkas līdzi itin nevajadzīgos brīžos un notikumos. Psihologi, astrologi, un citi, vienoti saka, ka tas ir rudens iespaidā, jo cilvēkiem tiešām vairāk sāk gruzīties un domāt par lietām, kas nomāc. Nu ir taču tā? Bet, ko darīt?