Sveču gaišums rudens nomāktībai

Ir dienas, kad mēs jūtamies nomākti un besīgi, sauksim lietas īstajos vārdos. Tādi brīži ir pats tizlākais, kas var būt, jo tādos brīžos mēs nezinām, ko mēs gribam, viss liekas kaitinošs, un vienā milisekundē liekas, ka viss prieks ir izžuvis. Ir iestājies rudens. Un ja to nevar jau pateikt pēc jūtamā aukstuma, kas brīžiem liek patrīcēt, vai dzeltenajām lapām, kas sākušas birt aumaļām, tad to noteikti var pateikt pēc šīs kopējās nomāktības sajūtas, kas velkas līdzi itin nevajadzīgos brīžos un notikumos. Psihologi, astrologi, un citi, vienoti saka, ka tas ir rudens iespaidā, jo cilvēkiem tiešām vairāk sāk gruzīties un domāt par lietām, kas nomāc. Nu ir taču tā? Bet, ko darīt?
Kaut kas šobrīd iekšā tik ļoti saslēdzas, ka negribās priecāties. Gribas skumt, gluži kā Sadness no Inside Out multenes, bet - kāpēc? Nav ne jausmas. Vienkārši mistiski uzrodas temati vai haotiskas domas galvā, kurās mājo vairāk nomāktas domas kā labvēlīgas. Kāds to sauks par depresiju?
Varbūt mēs kā dabas bērni dzīvojam līdzi dabai un redzam kā viss skaistais, košais un krāsainais, dzīvais aiziet, nomirst? Iespējams.

Bet, burtiski iestājoties pirmajai vēsajai dienai, man tik ļoti kārojas siltu gaismu stariņu savā ikdienā, tāpēc iededzu pāris sveces. Un, ziniet, lai arī nieks, manī iezagās tāds vieglums. Es nezinu kas mainījās, bet likās, ka niecīgā liesmiņa piepilda istabu un apziņu ar tādu siltumu un cerību. Cerību uz gaišumu.
Nav vienas zāles vai metodes, kas katram palīdzēs, bet man nez kāpēc no tās tizlās un nomaktās sajūtas palīdz nedaudz remdēt sveču gaisma. Varbūt tā ir cerība, ko mēs gaidām no liesmas. Varbūt tā ir kā gaiša piemiņa par tiem, kuru vairs nav (jo kā nekā drīzumā ir veļu laiks), jo skumstam? Bet, var arī būt, ka tā ir parasta liesma no kuras gribas izvilkt vairāk.

Droši vien var nojaust, ka kosmētika un skaistumkopšana nav lietas par kurām šodien gribas uzrakstīt, tāpēc ir tāds pārdomu stāsts. Ja kādam tumšajos, drēgnajos un nomāktajos vakaros gribas arī ienest kaut mazu gaismiņu savā apziņā, padalīšos ar savām mīļākajām svecēm, kas būs ne tikai kā smuks objekts uz plauktiņa, bet arī nekaitīgas mūsu veselībai.
Un, vispār runājot par svecēm, man liekas, ka esmu maz rakstījusi par savām pēdējo divu gadu favorītiem. Kad jau gribu uzrakstīt, iestājas pavasaris.

Laureta Candles Rapšu vaska svece "Apelsīns" (4€)
Laureta Candles sveces bija pirmās, kuras iepazinu kā dabiskā sektora pārstāves, jo sveces tiek ražotas no rapšu vaska, kas deg tīrāk nekā parafīns, un rapšu vasks nepiesārņo gaisu ar kaitīgām vielām. Esmu lietojusi vairākus no piedāvātajiem aromātiem, bet pati mīļākā ir Apelsīns.
Svecei ir ļoti viegls aromāts, kas praktiski nav jūtams, bet ir patīkami zināt, ka svecei sastāvā ir apelsīnu ēteriskā eļļa nevis mākslīgi smaržīgas sastāvdaļas. Ja nemaldos, Apelsīns versiju esmu iegādājusies vismaz 4 reizes, un vēl aizvien ļoti patīk šī svece.
Svece ir sniega pikas (vai lodes formas) un, kad to dedzina, tās vidiņš smuki izdeg, bet apkārt paliek apvalks, kas nemaz tik ātri arī nesakūst. Pēc ilgākas degšanas svece jau izskatās kā maza, apaļa laterna. Ražotājs norāda, ka tās degšanas laiks ir 25 stundas.

Munio Candela lielā sojas vaska svece "Krustnagliņas" (13€)
 Ar Munio Candela pirmo reizi iepazinos tieši pirms gada un man tik ļoti bija āķis lūpā, ka gribēju sev vienu no aromātiem, bet tūlīt pēc tam nāca Ziemassvētki, un Ziemassvētku rūķītis parūpējās par lielisku dāvanu.
Neticēsiet, bet šī svece pie manis ir kopš pagājušā gada Ziemassvētkiem un aromāta intensitāte nav samazinājusies, kas ir absolūti neticami. Munio Candela svece ir ne tikai lieliska dāvana, tā ir superīga dekorācija un labs istabas aromāts, jo lai arī kur es noliktu šo sveci, tur smaržos pēc krustnagliņām. Munio Candela sveces ir ražotas no 100% sojas vaska, kas nav toksisks un sadeg tīrāk nekā parafīns, neradot melnos kvēpus. Aromāti ir tiešām ļoti intensīvi, bet tie nav mākslīgi, jo aromātus veido arī ar ēterisko eļļu palīdzību un pat sveces vidū redz krustnagliņas, tāpēc nav šaubu par tās autentiskumu.
Priekš sevis, garos un nomāktos vakaros iededzu šīs sveces, kas ļoti priecē. Priecē, ka abi zīmoli sveces ražo tepat Latvijā, un tas ir roku darbs, ne rūpnieciskā izstrāde. Viennozīmīgi esmu par dabiskām svecēm, kas ražotas no pārstrādājamiem un atjaunojamiem resursiem.

Nobeigumā visam šim mana vakara stāstījumam, vēlos pateikt, ka lai justos labāk, var pietiks ar mazām lietām. Man šajā gadījumā pietiek ar liesmiņas gaismu, un ir daudz labāk.

Lai jums omulīgs un mierpilns vakars!

2 komentāri

  1. Es vēl laikam dzīvoju vasaras režīmā un sveces vēl neesmu dedzinājuusi šogad, paldies, ka atgādināji! 😃

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Vienmēr prieks atgādināt ;) Nē, man sveces kaut kā šogad īpaši tuvas, bet tikai tās, kurām nav pārlieku spēcīgi aromāti.

      Dzēst