Pārāk mīļi, lai izmestu? Vecākie dekoratīvās kosmētikas produkti

Mums katrai/katram ir savs stāsts kā aizsākās mīlestība pret kosmētiku un vispār visu skaisto. Tāpat kā visiem, arī man bija smieklīgi lūpu balzami Bārbiju iepakojumos un citādi štruntiņi, kas mani noveda pie augošās intereses par kosmētiku. Lai arī augstāk celta latiņa gan krāsošanās tehnikā, gan spējā izprast kas ir labs un kas mazāk labs, ir pamatīgi audzis ir arī kosmētikas saturs, tomēr kaut pašā tālākajā kolekcijas kaktiņā esmu paturēju savus trīs pašus mīļākos kosmētikas produktus, kurus lietoju vēl pirms sāku rakstīt šo blogu. Tie priekš manis ir kā fotogrāfijas atmiņu albumā. Esmu pārāk tiem sentimentāli pieķērusies, ka vienkārši nespēju izmest laukā, jo ar šiem produktiem patiesībā sākās pamatīgāka mīlestība pret kosmētiku. Man likās būtu ļoti interesanti par tiem pastāstīt vairāk.

Tie ir ļoti veci produkti, ar nenormāli nobružātiem iepakojumiem, bet to vērtība ir daudzreiz lielāka, jo šie ir produkti bez kuriem es kādreiz nevarēju iedomāties savu ikdienu. Toreiz ar savu labāko draudzeni katru reizi taisījām grimu ar šiem produktiem, tad taisījām bildes (tās gan es nerādīšu, pārāk apkaunojoši), rediģējām un tā uz riņķi. Lūk, kā pagāja mani pusaudzes gadi.
Bet šīs visas teatrālās spēles ar tēla maiņu un kosmētiku noveda pie tā, ka man kosmētika iepatikās tik ļoti, ka spēju pat sākt rakstīt savu blogu un dalīties savās pārdomās, pieredzē un iespaidos ar jums. Smieklīgi, bet 7 gadus atpakaļ es no kosmētikas nezināju absolūti neko, man daudz ko stāstīja un rādīja mana toreizējā labākā draudzene.
Un tad, manī radās tāda neviltota un ziņkārīga interese par kosmētiku, ko tā spēj darīt, kā transformēt utt. Es sāku vairāk lasīt interesēties, skatīties Youtube video, un tā es tagad esmu šeit.

Ja paskaita matemātiski, tad šiem produktiem ir vidēji 7-9 gadi. Var redzēt, ka ļoti mīlēti un ļoti lietoti.

Kā šodien atceros to dienu, kad mamma man atļāva lietot šo Ruby Rose paleti. Lai saprastu kāpēc tas bija tik nozīmīgi, nedaudz priekšvēstures: līdz pat 6. vai 7. klasei man mamma īpaši neļāva krāsoties, un vienīgais, ko varēju lietot bija Dzintars kondicionieri skropstām un lūpu spīdumu. Atskatoties uz to šodien, nejūtu, ka būtu kaut ko zaudējusi, jo ar laiku es tāpat paspēju gan iztrakoties ar kosmētiku un tēliem, gan arī esmu iemācījos to, ko zinu tagad. Tāpēc nav jēga agri sākt krāsoties.
Tad lūk, atgriežoties pie stāsta. Tā palete stāvēja skapī, ja pareizi atceros, tad bija atvedusi mammas māsa no kaut kurienes, bet neviens nelietoja. Es paslepus teju katru otro dienu viņu vēru vaļā un sapņoju, ka kādreiz tādu varētu sev gribēt, un lietot.
Un tad vienā skaistā dienā man mamma atļāva. Kopš tās dienas vēl ļoti ilgu laiku Ruby Rose palete bija mana vienīgā palete, ko es lietoju nemitīgi.

Var redzēt, ka paletē ir dažādi toņi, bet man vismīļākie bija tieši zeltainie, jo tolaik dikti patika tumšs iedegums un tad jau zeltainie toņi to palīdzēja izcelt vēl vairāk.
Protams, priekš šodienas priekšstatiem palete nav nekas īpašs un ēnas arī vairs nav tik lieliskas, bet tolaik, priekš manis tas bija pat vairāk kā selektīvā kosmētika.

Tad pagāja laiks un kad jau es vairāk atļāvos nēsāt kosmētiku, tad uz Ziemassvētkiem man sagādāja šādu paleti no TCW (The Color Workshop), kur iekšā bija zeltainie, šokolādes brūnie un tumši brūnie toņi. Oh, kā es šo paleti dievināju. Par to vien liecina tās vizuālais izskats, ka daudzas ēnas izlietotas līdz pēdējam pat.

Pirms man tika uzliktas breketes, es nespēju nēsāt košas krāsas uz lūpām, bet krustmāte (mammas māsa) man uzdāvināja savu Estee Lauder lūpu krāsu, un tas bija mirklis, ko nespēj aizmirst. Mana pirmā īstā lūpu krāsa, un pietam no Estee Lauder. Es jau tad zināju cik tā bija dārga, un nu es tādu biju ieguvusi. Moments, ko varētu rādīt palēninājumā ar gaismu stariem un eņģelisku skaņu :D
Neteikšu, ka es bieži nēsāju šo lūpu krāsu, laikam labi ja pāris reizes, bet es apbrīnoju tās skaistumu un dārgumu, tāpēc nespēju izmest. Droši vien šādas lūpu krāsas vairs nemaz neražo, bet pat tik daudziem gadiem var redzēt kā kvalitāte attaisno zīmolu - lai arī virspusējais iepakojums ir apbružājies, kopējo vērtību tā nav zaudējusi. Bet manā sirdī, tā vispār nav novērtējama.

Ar visu to, ka jau pēc tik daudzu gadu lietošanas un stāvēšanas, ēnas un lūpu krāsa nejauki ož, tāpēc uz sejas noteikti neliktu, tomēr nolēmu kaut uz rokas pamēģināt kā izskatās mani iemīļotākie toņi, un kāds vispār ir to izpildījums un manas domas pēc tik ilga laika, kad jau paspēts izmēģināt virkni citus produktus. Pigmentācija noteikti nav tā perfektākā, es pat teiktu, ka tagad klājas ļoti švaki. Lūpu krāsa gan vēl aizvien krēmīga un pigmentēta. Izmēģinot šos produktus, sapratu cik tagad ir tālu iets kosmētikas industrijā, jo tādas tekstūras un izpildījums kādos ražo tagad, kādreiz varēja vien sapņos rādīties.

Man interesē vai jums arī ir šādi produkti, kuri pārāk mīļi, lai izsviestu laukā? Vai es tik viena tāda, kas sentimentālu iemeslu pēc patur savā kolekcijā. Noteikti rakstiet komentāros, jo, es domāju, tas interesants temats par ko varētu parunāt.