Pārāk mīļi, lai izmestu? Vecākie dekoratīvās kosmētikas produkti

Mums katrai/katram ir savs stāsts kā aizsākās mīlestība pret kosmētiku un vispār visu skaisto. Tāpat kā visiem, arī man bija smieklīgi lūpu balzami Bārbiju iepakojumos un citādi štruntiņi, kas mani noveda pie augošās intereses par kosmētiku. Lai arī augstāk celta latiņa gan krāsošanās tehnikā, gan spējā izprast kas ir labs un kas mazāk labs, ir pamatīgi audzis ir arī kosmētikas saturs, tomēr kaut pašā tālākajā kolekcijas kaktiņā esmu paturēju savus trīs pašus mīļākos kosmētikas produktus, kurus lietoju vēl pirms sāku rakstīt šo blogu. Tie priekš manis ir kā fotogrāfijas atmiņu albumā. Esmu pārāk tiem sentimentāli pieķērusies, ka vienkārši nespēju izmest laukā, jo ar šiem produktiem patiesībā sākās pamatīgāka mīlestība pret kosmētiku. Man likās būtu ļoti interesanti par tiem pastāstīt vairāk.
Tie ir ļoti veci produkti, ar nenormāli nobružātiem iepakojumiem, bet to vērtība ir daudzreiz lielāka, jo šie ir produkti bez kuriem es kādreiz nevarēju iedomāties savu ikdienu. Toreiz ar savu labāko draudzeni katru reizi taisījām grimu ar šiem produktiem, tad taisījām bildes (tās gan es nerādīšu, pārāk apkaunojoši), rediģējām un tā uz riņķi. Lūk, kā pagāja mani pusaudzes gadi.
Bet šīs visas teatrālās spēles ar tēla maiņu un kosmētiku noveda pie tā, ka man kosmētika iepatikās tik ļoti, ka spēju pat sākt rakstīt savu blogu un dalīties savās pārdomās, pieredzē un iespaidos ar jums. Smieklīgi, bet 7 gadus atpakaļ es no kosmētikas nezināju absolūti neko, man daudz ko stāstīja un rādīja mana toreizējā labākā draudzene.
Un tad, manī radās tāda neviltota un ziņkārīga interese par kosmētiku, ko tā spēj darīt, kā transformēt utt. Es sāku vairāk lasīt interesēties, skatīties Youtube video, un tā es tagad esmu šeit.
Ja paskaita matemātiski, tad šiem produktiem ir vidēji 7-9 gadi. Var redzēt, ka ļoti mīlēti un ļoti lietoti.
Kā šodien atceros to dienu, kad mamma man atļāva lietot šo Ruby Rose paleti. Lai saprastu kāpēc tas bija tik nozīmīgi, nedaudz priekšvēstures: līdz pat 6. vai 7. klasei man mamma īpaši neļāva krāsoties, un vienīgais, ko varēju lietot bija Dzintars kondicionieri skropstām un lūpu spīdumu. Atskatoties uz to šodien, nejūtu, ka būtu kaut ko zaudējusi, jo ar laiku es tāpat paspēju gan iztrakoties ar kosmētiku un tēliem, gan arī esmu iemācījos to, ko zinu tagad. Tāpēc nav jēga agri sākt krāsoties.
Tad lūk, atgriežoties pie stāsta. Tā palete stāvēja skapī, ja pareizi atceros, tad bija atvedusi mammas māsa no kaut kurienes, bet neviens nelietoja. Es paslepus teju katru otro dienu viņu vēru vaļā un sapņoju, ka kādreiz tādu varētu sev gribēt, un lietot.
Un tad vienā skaistā dienā man mamma atļāva. Kopš tās dienas vēl ļoti ilgu laiku Ruby Rose palete bija mana vienīgā palete, ko es lietoju nemitīgi.
Var redzēt, ka paletē ir dažādi toņi, bet man vismīļākie bija tieši zeltainie, jo tolaik dikti patika tumšs iedegums un tad jau zeltainie toņi to palīdzēja izcelt vēl vairāk.
Protams, priekš šodienas priekšstatiem palete nav nekas īpašs un ēnas arī vairs nav tik lieliskas, bet tolaik, priekš manis tas bija pat vairāk kā selektīvā kosmētika.
Tad pagāja laiks un kad jau es vairāk atļāvos nēsāt kosmētiku, tad uz Ziemassvētkiem man sagādāja šādu paleti no TCW (The Color Workshop), kur iekšā bija zeltainie, šokolādes brūnie un tumši brūnie toņi. Oh, kā es šo paleti dievināju. Par to vien liecina tās vizuālais izskats, ka daudzas ēnas izlietotas līdz pēdējam pat.
Pirms man tika uzliktas breketes, es nespēju nēsāt košas krāsas uz lūpām, bet krustmāte (mammas māsa) man uzdāvināja savu Estee Lauder lūpu krāsu, un tas bija mirklis, ko nespēj aizmirst. Mana pirmā īstā lūpu krāsa, un pietam no Estee Lauder. Es jau tad zināju cik tā bija dārga, un nu es tādu biju ieguvusi. Moments, ko varētu rādīt palēninājumā ar gaismu stariem un eņģelisku skaņu :D
Neteikšu, ka es bieži nēsāju šo lūpu krāsu, laikam labi ja pāris reizes, bet es apbrīnoju tās skaistumu un dārgumu, tāpēc nespēju izmest. Droši vien šādas lūpu krāsas vairs nemaz neražo, bet pat tik daudziem gadiem var redzēt kā kvalitāte attaisno zīmolu - lai arī virspusējais iepakojums ir apbružājies, kopējo vērtību tā nav zaudējusi. Bet manā sirdī, tā vispār nav novērtējama.
Ar visu to, ka jau pēc tik daudzu gadu lietošanas un stāvēšanas, ēnas un lūpu krāsa nejauki ož, tāpēc uz sejas noteikti neliktu, tomēr nolēmu kaut uz rokas pamēģināt kā izskatās mani iemīļotākie toņi, un kāds vispār ir to izpildījums un manas domas pēc tik ilga laika, kad jau paspēts izmēģināt virkni citus produktus. Pigmentācija noteikti nav tā perfektākā, es pat teiktu, ka tagad klājas ļoti švaki. Lūpu krāsa gan vēl aizvien krēmīga un pigmentēta. Izmēģinot šos produktus, sapratu cik tagad ir tālu iets kosmētikas industrijā, jo tādas tekstūras un izpildījums kādos ražo tagad, kādreiz varēja vien sapņos rādīties.

Man interesē vai jums arī ir šādi produkti, kuri pārāk mīļi, lai izsviestu laukā? Vai es tik viena tāda, kas sentimentālu iemeslu pēc patur savā kolekcijā. Noteikti rakstiet komentāros, jo, es domāju, tas interesants temats par ko varētu parunāt.

12 comments

  1. Cik interesants raksts! Lika man arī aizdomāties par produktiem kas ir vissenākie manā kolekcijā; un tie īstenībā ir tik parasti bet nu tik ļoti mīlēti! Man viens no tiem ir Maybelline acu ēnu palete kuru skolas laikā lietoju katru reizi kad gājām ar draudzenèm ballēt! Ai skolas laiku atmiņas! :D

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Njā, skolas ballītes bez pamatīgām acu ēnām nebija iedomājamas :D

      Dzēst
  2. Foršs raksts. Žēl, ka izmetu savu šausmīgo bārbiju lūpeni, kā atceros, tā smiekli nāk :D
    Kaut kur starp visiem produktiem mētājas Dior acu ēna, kuru man sen,sen atdeva mamma. Pabriesmīgi rozā tonī,ar mini spogulīti in mini aplikatoru. Šķiet pilnīgi bezjēdzīga, bet Dior taču :D

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, tu ko, tas tak Dior. Un ja vēl dāvināts, kā tādu izmest ;D

      Dzēst
  3. Oooo, jaa, jaa! Kaut kas no Ruby Rose arī man ir bijis. (Zini, ka kaut kur glabājas arī mana palete no šī zīmola).
    Ļoti interesants raksts.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ruby Rose laikam ir katras meitenes pirmais kosmētikas zīmols. Nemaksā diez cik dārgi, bet efektu diezgan veiksmīgi pilda ;)

      Dzēst
  4. Tik pozitīvs un nostalģisks ieraksts! Es pirms laiciņa arī sabildēju savus vintage labumus (es gan pirms 7 gadiem jau pati pelnīju un tāpēc man ir gan Lancome, gan YSL, gan UD!!! šiki!), bet tā arī neuzdrošinājos ielikt bildes ar tik nobružātiem iepakojumiem. Lai gan skatos tagad tavējos un galīgi netraucē, tieši otrādi, raisa mīļumu. Bet vēl pirms tam...pirms gadiem 12 man bija Ruby Rose krēmveida ēnu palete, kas (kā es tagad zinu) bija Les Perles de Chanel pakaļdarinājums. Vēl bija Flormar brūno toņu ēnu palete un leģendārā Maybelline Great Lash tuša :D
    Tavējā Ruby Rose palete izskatās dikti aktuāla :) Paldies liels par šo ierakstu :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, es kaut kā kad rakstīju atcerējos vecos labos laiks, pilnīgi pakrūtē sāka kņudināt :)
      Eu, bet es ļoti gaidīšu tad tādu ierakstu par taviem vintage labumiem. Man jau arī likās, ka izskatīsies šausmīgi, tā tas ir kā ar vecām bildēm, nobružājums piedod šarmu :)
      Man ļoti liels prieks, ka patika šis raksts! Kaut kas pavisam atšķirīgs no ikdienā ierastā :)

      Dzēst
  5. Mana pirmaa acu eenu palete arii bija no Ruby Rose! Triistaaviiga, melna sirsnina, ko man atdeva draudzene, arii pirmo youtube tutorial noskatiijos un izmeeginaaju ar sho paleti :)
    Tonaalo kreemu, tushu un luupu spiidumu jau pamazam saaku lietot gados 14-15, bet acu eenas saaku kraasot ap 20 gadiem.

    Anete
    www.lapoudreblog.com

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. O jā, atceros tāds milzenes. Es sev tādu toreiz ar gribēju :D
      Es pat teiktu, ļoti atbilstošā vecumā sāki lietot kosmētiku, jo tagad man jau liekas, ka meitenes jau pirmajā klasē grib krāsoties :/

      Dzēst
  6. Man pirmā bija mammas Lancome acu ēnu - vaigu sārtumu palete. Stāv skapī joprojām :D Man ir aizdomas, ka tai ir vismaz 20 gadi :D Bet kā tagad atceros - acu ēnu toņi bija tiiiik pigmentēti ! Es pat īsti nekrāsojos, vienkārši turēju rokās un apbrīnoju :))

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, tā sajūta, kad neko vairāk nevajag kā tikai paskatīties un pietiek, bija maģiska. :) Tik tiešām kādreiz ēnas bija ļoti, ļoti pigmentētas. Tā pat savulaik ar Dior ēnām. Nav jau tā, ka tagad nav pigmentētas, bet nav tas. Es zinu, ka kādreiz daudzas sievietes uzticējās tikai vienai tušai no Lancome, bet tādas vairs nav, un Lancome vairs vispār neražo tik labas tušas (to man ir daudzas teikušas). Redz, laiki iet uz priekšu un tehnoloģijas ar..

      Dzēst