Brīvdienas

Vai, esmu atpūtusies tik tiešām no visas sirds! Tik aizvakar atgriezos mājās un vakar vēl nebija nemaz iedvesmas rakstīt. Nepārprotiet, biju ļoti nogurusi no atpūtas, ja tas maz ir iespējams. Lai vai kā, bilžu ir daudz un ir daudz ko stāstīt.
Izlaidumam es veltīšu atsevišķu rakstu, jo tas ir kas svarīgs un svinīgs pasākums.

Sākšu ar to, ka 22. jūnijā pirmo reizi šovasar devos uz jūru, laikam arī pēdējo, jo izskatās, ka tādas iespējas vairs nebūs, ja nu vienīgi ar sabiedrisko transportu. Viss sākas ar to, ka diena bija neticami karsta un braucu ar domu, ka vairāk sauļošos nekā peldēšos. Aizbraucām, ar lielāko prieku pabradājām pa smiltiņām un sākām sauļoties. Protams, kā tad bez uzkodām, jo man parasti pie jūras gribās nenormāli ēst. ha

Pēc pusotras sundas saule pazuda, sāka nomākties un man sāka salt. Domājām, ka ilgāk vairs nav ko sēdēt un braucām uz mājiņām, bet jūrā biju ielīdusi līdz ceļiem, jo ūdens bija neticami auksts. Izdomāju, ka vēlos arī papeldēties, tādēļ mēs, visa kompānija, nolēmām aizbraukt uz ierasto peldvietu - karjeru, kur ūdens ir silts kā piens. Nopeldējos un jutos kā no jauna piedzimusi. Tā devos mājās un sāku krāmēt mantas priekš Jāņu izbrauciena uz Jēkabpili.
23. jūnijā padomos diezgan agri no rīta, jo bija doma agri doties ceļā, bet plāni, kā jau parasti, nojuka. Mašīna bija aizbāzta līdz pēdējām, knapi bagāžnieka durvis varēja aizvērt.
Es sev līdzi ņēmu drēbes prakstiski visiem dzīves gadījumiem, jo esmu radusi par visu nodrošināties. Tā kā taisījos svētkus svinēt pie dabas, tad uz sejas gribējās krāsot pašu mazumiņu. Lūk, mani līdzņemamie produkti izbraucienos. Tā palete ir speciāli izveidota izbraucieniem, bet šoreiz no tās paletes izmantoju tikai mazdrusciņ vaigu sārtuma.

Līgo un Jāņus svinējām pie neticami jaukiem un sirsnīgiem cilvēkiem. Lai arī nebija īsti noskaņojums svinēt, savas 3 alus pudelītes izdzēru. Kopš ļoti ilgiem laikiem nopeldējos Daugavā. Ūdens bija ļoti, ļoti silts, bet straume nežēlīgi stipra. Kad peldēju likās, ka peldu ļoti tālu, bet īstenībā tikai uz vietas.

 Tā vakars pagāja ļoti mierīgi, ar garšīgu maltīti un jau plkst. 2:00 devos pie miera.
Un tā jau pienāca 24 datums. Piecēlos neilgi pirms 12, jo agrāk nebija jēgas ceties, lielākā daļa cilvēku vēl gulēja. Ilgi nekavējāmies un visi, kas atbraucām, pirms plkst. 15 devāmies uz māju pusi. Atbraucot mājās, izrādijās, ka pašā vakarā būs jābrauc uz Siguldu, vecmamma jāved ciemos pie māsas un tā nu atkal ceļā. Lai nedaudz saīsinātu to laiku kamēr vecmamma ciemojas pie māsas, mēs, visi kas braucām, kopš ilgiem laikiem aizbraucām apskatīti Gūtmaņu alu un Turaidu. Lai arī pirms 8 gadiem netālu no Siguldas dzīvoju, atrodoties tur sajutos kā tūriste un visu apskatīju kā pirmo reizi. Staigājos pa taciņām un elpojot to svaigo gaisu es sajutu tādu mieru un bezrūpību.

Lai arī bija vakars un vēl pietam 24. jūnijs, svētku diena, gan Turaidas pils un bānītis bija ciet, bet  bildes ar skaistajiem skatiem tas neliedza uzņemt. Tā kalnainā un līkumainā burvība ir tikai jābauda.
Pēc ilgās divu dienu braukāšanas beidzot ierados mājās un līdz ko atvēru mašīnas durvis uzreiz sajutu jasmīnu perfekto aromātu. Jasmīns skaitās "mans" koks, ik gadu esmu kā eiforijā no jasmīna aromāta. Toties dzīvojamajā istabā mani pārsteidza izlaidumā davinātā lillija - smaržoja pa visu istabu un bija atplaukusi visā krāšņumā.

Tādas bija manas brīvdienas. Ceru, ka arī jūs lieliski pavadījāt laiku un esat atpūtušies tāpat kā es.

bučas
&z