Šausmas..

Pirmkārt, šodien ir tik briesmīgs laiks ārā, līst kā no spaiņiem. Man patīk lietus vasarā, bet tagad rudenī kaut kā nepatīk, ka lietus līst, mati vienmēr salīst un tad ieveidojas ne tā kā man patīk(pārvēršos par čirkainu aitiņu), visas drēbes ir slapjas. Šodien laikam sākšu strādāt pie sava ZPD(Zinātniski Pētnieciskais Darbs), jo līdz nākamā gada kaut kādam tur februārim ir jāaizstāv. Man jau ir salasīti materiāli, taču nav nekas sākts gatavot.


Man visu laiku staigāja  doma pa galvu,gribās attīstīt bildes, savādāk visas jau ir tikai datorā un nav tik interesanti skatīties. Ir patīkami atcerēties turot rokās bildi, kāda dziesma tev ar to dienu saistās vai kas notika tur tāds kas bija smieklīgs vai varbūt pat ne tik smieklīgs, citi cilvēki nemaz nenovērtē, ka mums ir dots tik daudz- atmiņas. Ne velti senie klasiķi izdomāja aforismus , kas vēl mūsdienu cilvēkiem liekās lieliski.


Vīns izdzerts, vēl trauks smaržo, - dzīve izdzīvota, vēl atmiņa turas.

/Rainis/

Vārdu sakot , kad es vakar sāku skatīties datorā bildes atklājās ka man nemaz daļa bilžu vairs nav, jo vienu datoru pārinstelēja un cik bildes atradu tik pārkopēju, bet izrādās ka tur palika daļa , manu bilžu. Es vakar ļoti noskumu, bet ceru ka varbūt man viņas ir ieliktas kaut kādos sociālajos tīklos.

Dzīvojiet pie savām atmiņām un nelaidiet ne par ko tās vaļā, citādi jums vecumdienās nebūs tēmas pie kuras paraudāt vai pasmieties.

Bučas.&z