Nezinu
kāpēc, bet gandrīz jau otrdienas pusnaktī man gribas parunāt par amuletiem un iekšējo
skaistumu.
Es reāli
visu laiku esmu rakstījusi par to, ka lūpu krāsa vai skropstu tuša var sievieti
padarīt ārēji skaistāku, bet kā paliek ar iekšējo skaistumu, kas ir tikpat svarīgs,
ja ne pat svarīgāks??
Vakar ejot
garām amuletu bodītei, es ievēroju akmeņus kas ir speciāli paredzēti kādai konkrētai horoskopa zīmei. Manu uzmanību aizķēra viens akmens.. ametists. Bija sajūta, ka tas uz mani skatās un kā aicina sevi līdzi. Jāatzīst, ka esmu no tiem
cilvēkiem, kas tic akmeņu spēkam. Jau kopš sen seniem laikiem akmeņi bija tie,
kas palīdzēja paredzēt nākotni, izdaiļot
sevi, bet varbūt tie "akmeņi" neko nedod, varbūt tas viss "spēks" ir mūsu galvās.
Un tas viss ir ilūzijas...
Šobrīd es
nerunāšu par to, ko sniedz šis konkrētais akmens, bet ja kādam tas interesē, tad šeit ir ļoti izsmeļoša
informācija par šo akmeni un kam tas ir paredzēts.
Nu pēc
skata akmens liekas nekāds reāli, dažiem var pat šķist, ka tas ir kāds
plastmasas gabaliņš no graudaugu pārslu kastes, bet tikai to uzvelkot, es sajutu sevi pavisam citādāk.
Nebija tā, ka es sēžu un domāju par to, ka nu šis akmens man palīdzēs ap sevi
izveidot kādu apvalku, kas mani aizsargās pret visu slikto. Nē. Tikai pašā vakarā, kad esmu jau mājās es jūtos vieglāk un mierīgāk, un tad es jautāju sev kāpēc. Viss noved pie maza akmentiņa, kur iekšā ir daudz spēka.
Mēs bieži
aizmirstam par pasaulīgam lietām, jo esam gluži kā uzvilkti vilciņi, kas
fokusējas tikai uz materiālo un ārējo būtību. Bet, kas tam ir ieguvējs? Tāda
nav.
Iebrauciet
ar rokām melnzemē un sajūtiet to zemes spēku, apgulieties zālienā un izlaidiet šo enerģijas strāvojumu caur sevi, nēsājiet amuletus vai akmeņus, dariet
vienalga ko, bet sajūtot to labo enerģiju, ko bieži mēs palaižam garām.
Kas lai to
zina, varbūt pēc 10 gadiem nebūs tādu koku vai melnzeme, viss bus bruģēts un asfaltēts.. Vai vispār mēs tad eksistēsim, ja visu laiku koncentrējamies tikai uz kādiem
nervus bojājošiem objektiem.
Nevajag
mainīt visu krasi.. sāciet ar mazumiņu, jo tas aizvedīs pie ka lielāka, to es
varu teikt pilnīgi noteikti! Galvenais ir ticēt. Ticēt nevis kaut kādai super
ekskluzīvajai tušai vai lūpu krāsai, bet ticēt, ka bez tā visa mēs esam
neticami skaistas būtnes, kā neviens. Lai kā man negribas teikt šo mega
klišejisko frāzi - mēs tiešām esam katrs unikāls cilvēks šai pasaulē un katrs ar savu
dzīves mērķi - ir jādzīvo brīvāk un gaisīgāk, lai arī cik tas grūti paliek ikdienā.
Uz filozofiskas nots, novēlu jums atrast kādu miera un enerģijas objektu, kas jūs uzlādēs, nomierinās un palīdzēs domāt nedaudz citādāk..
bučas
&z
Paldies par rakstu, 100% Tev piekrītu, kad iemācās sajust kaut mazu daļiņu enerģijas, kas ap mums nepārtraukti virmo, paveras pavisam cita pasaule, akmeņi vien palīdz to pārvadīt. Ir jauki spēt to visu sajust, daba latviešiem ir visspēcīgākais enerģijas avots. :)
AtbildētDzēstAkmeņiem ticu, bet domāju, ka īstos akmeņus maz kur tirgo. Ja pirktu, tad tikai specializētā veikalā. Un vēl, vai nevarētu būt tā, kā saka par dzintariem, ka tie palīdz tikai, ja nav apstrādāti?
AtbildētDzēstNeesmu baigi neko pētījusi par dzintariem, lai varētu būt par šo pārliecināta. Tomēr ja tā reāli domā, tikai neapstrādātu dzintaru var atrast pie jūras, bet kāds kurš nezinu vkā precīzi pārbaudīt vai tas ir dzintars, var sajaukt ar fosforu, kas kaitē dzīvībai. :)
DzēstPiekrītu tev. Ja cilvēks dzīvo saskaņā ar dabu un savu iekšējo es, ir harmonijā ar sevi un citiem, tad jau viņu var saukt par laimīgu cilvēku, kuru dzīves problēmas un stresi nespēs satricināt. :) Tas, man liekas, mūsdienās ir ļoti svarīgi. :)
AtbildētDzēstto, ka ķēdītē saķērušies mati, tu pamanīji? ;D
AtbildētDzēstIzaudz.
DzēstPar akmeņiem zinu maz, bet laikam vairāk nekā "parastie mirstīgie", jo man sanāk samērā daudz klausīties par ezotēriku. Es saskatīju vienu ļoti pareizu domu: "Uzmanību aizķēra viens akmens.." Tas ir vispareizākais veids, kā izvēlēties amuletus - tas, ko automātiski pamani un paņem - ir īstais. Starpcitu, arī Baltic Beauty bija ļoti labs stends ar akmeņiem, kur pārdevēja vismaz 3 cilvēkiem uzreiz skaidroja akmeņu nozīmi. Palika atmiņā šī sieviete. Ja ir atvērts prāts, tad akmeņi paši nāk un palīdz. Es arī paņēmu rokās vienas krelles, un man tūlīt paskaidroja tā akmens nozīmi un darbības sfēru. Izrādījās tieši tā sfēra, pie kuras dzīvē šobrīd strādāju, un palīdzība tajā tikai noderētu. Vienīgais es nevaru nēsāt akmeņus - neiet pie sirds. Pirms pāris gadiem mēgināju pierast pie rokassprādzes, un man sapampa roka (bet ne alerģiskā veidā). Ap kaklu kaut kā pagaidām nevēlos mēgināt..
AtbildētDzēst