Žetonvakars

Ārprāts, cik ātri gan iet laiks! Jau marts!!
Ļoti iespējams, ka marta mēnesī ar rakstiem arī būs tā pašvaki, jo jau marta beigās man ir pirmais eksāmens un tam ir nepieciešama padziļināta sagatavošanās.

Piektdiena man bija žetonvakars, kurā saņēmu savu skolas žetongredzenu.
Pāris teikumos varu teikt, ka vakars bija izdevies un skatītājiem ļoti patika klases ideja par video vakaru. Principā mēs uz skatuves nedarbojāmies, visa uzmanība bija vērsta uz ekrānu. Vislielālā sajūsma bija par uznācienu, kas tiešām bija izdomāts un atstrādāts ideāli. Bija jauki, kad ejot mūs pavadīja skaļi aplausi.
Tā lēnām pienākot vakara beigām, sekoja ļoti skaista un, es teiktu, filozofiska runa no klases audzinātājas. Pēc tam jau arī pienāca laiks saņemt savu žetongredzenu.

Es izvēlējos salīdzinši vienkāršu, bet pamanāmu gredzenu. Protams, virspusē skolas iniciāļu gravējums un iekšpusē absolvēšanas gads.

 Godīgi sakot, ir grūti noticēt, ka jau pēc drusku vairāk kā 3 mēnešiem, 12 gadus pacietības pilnais un sūrais darbs būs beidzies. Katrs aizies "lielo" dzīvē un sitīsies kā mācēs.
Žetonvakaram izvēlējos garu vakarkleitu zilā krāsā.

Matu sakārtojumu uzticēju savai frizierītei, kas teicami ar to tika galā. Viņa man izveidoja vieglas, brīvi krītošas lokas ar milzu apjomu. Tieši tas ko vēlējos.

Pa visu vakaru izveidoju visai maz bildes, tīri tā simboliski.
Grimu, protams, veidoju pati. Priekšroku devu dūmakainam skatienam vēsos toņos.

Protams, devos arī uz neoficiālo žetonvakara daļu. Padejoju, izklaidējos un diezgan ātri devos uz mājām, jo nākošajā dienā bija jādodās uz darbu.
Kopumā esmu ļoti apmierināta ar visu vakaru, un savu žetonvakaru atcerēšos ar patīkamām un gaišām atmiņām. Bija brīži, kad nedaudz saskumu, jo man klāt nebija man tik mīļi un sen neredzēti cilvēki, tomēr es zinu, ka sirdī viņa bija ar mani kopumā, pat no tālienes.